Tēmas un konsultanti

1. Kādi faktori ietekmē latu starpbanku (Rigibid, Rigibor) procentu likmju veidošanos?

Mērķis: Tas ir tāds ekonometrisks (matemātisks) pētījums, kur meklēt sakarības starp ietekmējošajiem faktoriem. Attīstītajās valstīs (ASV, ES) ar peldošo valūtu kursu starpbanku likmes ietekmē Centrālās bankas noteiktā bāzes likme un īstenotā monetārā politika. Latvijā ir fiksēts kurss, maza ekonomika - viss citādi. Kādi faktori darbojās uz latu likmēm ir miglā tīti un tam, kurš to atklās vispareizāk,  var piešķirt Nobela prēmiju.
Mērķis - tas palīdzēs likmju precīzākā prognozēšanā (ja izveidots korekts modelis).

Konsultants: Uldis Bērziņš, tālr.: 67444770, Uldis.Berzins@hansabanka.lv (Hansabanka)

2. Pensiju sistēmu atšķirības vecajās un jaunajās ES valstīs (t.sk. Latvijā)

Mērķis: Es ierosinātu veikt pensiju sistēmu salīdzinājumu starp vecajām un jaunajām ES valstīm (t.sk. Latvija). Piemēram, salīdzināt Zviedrijas, Lielbritānijas, Vācijas, Polijas un Latvijas pensiju sistēmas. Cik zināms, lielākajā daļā ES valstu ir 3 pilāru sistēma, bet katrai valstij ir savas īpatnības. Būtu labi tās apzināt, veikt secinājumus. Raksturot katru pilāru atsevišķi.
Varētu izpētīt kādi ir katras valsts ierobežojumi attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem
Kāda vispār ir privāto pensiju prakse, vēsture attīstītajās ES valstīs (kas kalpotu kā piemērs mūsu sabiedrībai - lai izprastu privātā papildpensijas kapitāla uzkrāšanas nozīmi).

Konsultants: Uldis Bērziņš, tālr.: 67444770, Uldis.Berzins@hansabanka.lv (Hansabanka)

3. Ekosistēmu sniegto pakalpojumu ekonomiskais novērtējums, jeb ‘cik maksā putnu dziesmas mežā'?

Mērķis: Novērtēt monetārās vienībās tos pakalpojumus (ecosystem services), ko mums nodrošina nenoplicināta un cilvēka neizmainīta daba.

Konsultants:  Inga Račinska, tālr.: 67830999, inga@lanet.lv (Latvijas Dabas fonds)

4. Labdarības organizāciju finansu pārvaldība

Aktualitāte: labdarības organizāciju grāmatvedība un finansu pārvaldību atšķiras no uzņēmumu prakses un normām.

Mērķis: Izveidot ieteikumus un metodisko atbalstu labdarības organizāciju finansu pārvaldībai (plānošana, pārvaldība, atskaites u.c.)

Konsultants: Rūta Dimanta, tālr.: 29333763, ruta@ziedot.lv (Ziedot.lv)

5. Darbinieku finansiālā līdzdalība kā iekšējā pieprasījuma regulēšanas faktors Latvijā

Mērķis: Izpētīt finansiālās līdzdalības būtību, formas un aktualitāti Latvijā, noteikt finansiālās līdzdalības ietekmi uz uzkrājumu veidošanu un iekšējā pieprasījuma samazināšanu.

Konsultants: Inna Dovladbekova, tālr.: 29275730, inna_dovladbekova@rsu.lv (Rīgas Stradiņa universitāte)

6. Iedzīvotājiem „draudzīgas" veselības aprūpes sistēmas izveidošana Latvijā (finansēšanas problēmas)

Mērķis: pašreizējā Latvijas veselības aprūpes finansēšanā pastāv būtiskas problēmas. Veselības aprūpes sistēma Latvijā ir vairākkārtīgi reformēta. Viens no reformu pamatmērķiem bija veselības aprūpes pieejamības palielināšana Latvijas iedzīvotājiem. Taču, veikto reformu lēnās un nesaskaņotas gaitas rezultātā, veselības aprūpē tika sasniegts pretējais efekts - veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem samazinās. Analizējot veselības apdrošināšanas sistēmas vēsturisku attīstību un, veicot tās finansējuma analīzi, noteikt veselības aprūpes sistēmas finansēšanas pilnveidošanu un novērtēt veselības apdrošināšanas sistēmas attīstības perspektīvas Latvijā.

Konsultants: Inna Dovladbekova, tālr.: 29275730, inna_dovladbekova@rsu.lv (Rīgas Stradiņa universitāte)

7. Kā nodrošināt pārrobežu (cross-border) darbinieku sadarbību banku pakalpojumu pārdošanā un klientu apkalpošanā

Mērķis: Pēdējos gados arī Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi paplašina biznesu tuvējās kaimiņu zemēs. Viņi no bankas sagaida līdzīgu servisu, līdzīgus pakalpojumus un līdzīgus noteikumus (cenas). Bieži vien tas prasa banku darbinieku dažādās valstīs sadarbību un informācijas apmaiņu. Tas, savukārt, liek pārkāpt valodas, kultūras u.c. barjeras un nepieciešama arī gribēšana. Līdz ar to jautājums ir par tām metodēm, vai rīkiem, ar ko varētu veicināt dažāda līmeņa darbinieku vēlmi, motivāciju un spēju komunicēt ar citu valstu kolēģiem klientu apkalpošanā.

Konsultants:  Ieva Fatjanova, tālr.: 67444225, Ieva.Fatjanova@hansabanka.lv (Hansabanka)

8. Pārdošanas veicināšanas idejas (metodes) nomaksas tirgū

Aktualitāte: Nomaksas tirgū LR valda liela konkurence, ir spēcīgi spēlētāji. Tāpēc ir aktuāli jautājumi, kā šādos apstākļos veicināt pārdošanu un turpināt attīstīt biznesu.

Mērķis: Saņemt radošas idejas pārdošanas veicināšanai šādos tirgus apstākļos. Temata ietvaros ir nepieciešams izvērtēt arī idejas īstenošanai nepieciešamos resursus un iespējamo atdevi.

Konsultants: Evita Vorza, tālr.: 67444928, evita.vorza@hansabanka.lv (Hansabanka)

9. Komunikācija ar sadarbības partneriem - modeļi, efekts

Aktualitāte: Nomaksas tirgū finansētāji darbojas sadarbībā ar veikaliem un to tīkliem. Šādai sadarbībai ir jābūt abpusēji izdevīgai un abu pušu novērtētai.

Mērķis: Ir nepieciešams noskaidrot, kāds (ņemot vērā arī Nomaksas pakalpojuma specifiku) sadarbības un komunikācijas modelis ir visproduktīvākais.

Konsultants: Evita Vorza, tālr.: 67444928, evita.vorza@hansabanka.lv (Hansabanka)

10. Pēcpārdošanas servisa nozīme pārdošanas veicināšanā

Aktualitāte: Katrs uzņēmums (arī tas, kas piedāvā līzinga pakalpojumus) vienmēr tiecas uz lielākiem sasniegumiem pārdošanā un šī mērķa sasniegšanai izmanto vairākus dažādus paņēmienus. Šī temata ietvaros ir būtiski novērtēt pēcpārdošanas servisa nozīmi un ietekmi uz pārdošanas apjomiem.

Mērķis: Sagaidīt atbildi uz jautājumu - kas liktu klientam pēc pirmā pirkuma uz Nomaksu vēlreiz iepirkties uz Nomaksu pie tā paša finansētāja?

Konsultants: Evita Vorza, tālr.: 67444928, evita.vorza@hansabanka.lv (Hansabanka)

11. Pārdevēja loma Nomaksas pārdošanas procesā

Aktualitāte: Ir novērots, ka pārdevējam uzņēmumā ir būtiska loma Nomaksas piedāvāšana (klients bieži izvēlas finansētāju pēc pārdevēja piedāvājuma). Šis ietekmē pārdošanas apjomus uz Nomaksu konkrētajā uzņēmumā.

Mērķis: Svarīgi noskaidrot, kādi faktori (iekšējie, ārējie) ietekmē/motivē pārdevēju piedāvāt Nomaksu vispār un konkrēta finansētāja pakalpojumus (vai tā ir veikala vadība, motivācija, pārdevēja personīgā pieredze utt.)

Konsultants: Evita Vorza, tālr.: 67444928, evita.vorza@hansabanka.lv (Hansabanka)

12. Klientu pirktspēja un/vai uzvedība tirgū Latvijas reģionos 

Aktualitāte: Pētījumi rāda, ka atkarībā no reģiona, kurā dzīvo klients, mainās klientu pirktspēja un līzinga pakalpojumu izmantošanas paradumi (arī aizspriedumi).

Mērķis: noskaidrot būtiskākos faktorus, kas ietekmē vai nosaka šādu klientu uzvedību.

Konsultants: Evita Vorza, tālr.: 67444928, evita.vorza@hansabanka.lv (Hansabanka)

13. Lojalitātes programmas jauniešiem

Mērķis: Izpētīt labāko jauniešu lojalitātes programmu praksi pasaulē banku, mobilo sakaru u.c. nozarēs. Ierosināt un pamatot labākos piedāvājumus, ko varētu izmantot banku nozarē Latvijā.

Konsultants: Ieva Cerava, tālr.: 67444721, e-pasts: ieva.cerava@hansabanka.lv (Hansabanka)

14. Jaunā Rīgas teātra tēla izpēte JRT auditorijas vidē

Mērķis: Pēdējā JRT auditorijas izpēte veikta 2003.gadā. Šie dati ir uzskatāmi par novecojušiem.

Teātrim pašam nav resursu, lai veiktu šādus pētījumus, taču informācija par auditoriju un tās viedokli ir ļoti nepieciešama. Tā ir svarīga efektīvākas komunikācijas stratēģijas izstrādei ar skatītāju, lai teātris varētu iespējami veiksmīgi attīstīt un virzīt savu tēlu.

Konsultants: Andra Rutkēviča, tālr.: 29427529, andra@jrt.lv (Jaunais Rīgas teātris)

15. Efektīvākās mārketinga komunikācijas metodes teātrī

Mērķis: Plašajā ikdienas izklaides un kultūras piedāvājumu klāstā skatītājam ir viegli apjukt un grūti izdarīt pareizāko izvēli.

Teātrim svarīgāk ir iespējami precīzāk uzrunāt mērķauditoriju, lai atrastu katrai no izrādēm atbilstošo auditoriju. Nepieciešams domāt par personiskākiem auditorijas kontaktiem, īpaši tādēļ, ka valsts teātru rīcībā ir ierobežotāki finanšu līdzekļi kā komercpasākumiem.

Konsultants: Andra Rutkēviča, tālr.: 29427529, andra@jrt.lv (Jaunais Rīgas teātris)

16. Zaļās stratēģijas tirgvedībā

Mērķis: Sociāli atbildīga, dabai draudzīga un ilgtspējīga mārketinga ieviešanas iespējas dažādos nozaru sektoros.

Konsultants: Andris Klepers, tālr.: 67830999, andris.klepers@ldf.lv (Latvijas Dabas fonds)

17. Netradicionālās PR metodes jauniešu piesaistei nevalstiskajās organizācijās un brīvprātīgā darba popularizēšana

Mērķis: Pašlaik aktuāla tēma ir jauniešu aktivitāte un motivācijas trūkums iesaistei brīvprātīgajā darbā, kā arī tā vērtības neapzināšanās. AIESEC ir viena no NVO, kas palīdz jauniešiem attīstīties un sniedz personīgās izaugsmes iespējas, kas vēlāk palīdz gan karjeras izaugsmē, gan savas vīzijas atrašanā un dzīves ceļa izveidē. Pētījuma mērķis būtu noskaidrot un izzināt netradicionāls PR metodes, kas palīdzētu jauniešu piesaistei nevalstiskās organizācijās, kā arī palīdzētu popularizēt brīvprātīgo darbu.

Konsultants: Karina Timofejeva, tālr.: 26364554 , karina.timofejeva@aiesec.lv (AIESEC)

18. Latvijas nacionālā tēla ietekme uz darba un karjeras vietas izvēli

Mērķis: Pašlaik Latvijā ir zināma problēma, ka jaunieši un arī vecāki cilvēki dodas prom no Latvija labākas dzīves meklējumos.
1. Vai tas tā ir - būtu labi to noskaidrot ar aptaujām
2. Ja tas tā ir, tad kāds ir iemesls.
3. Noskaidrot no cilvēkiem, vai palikšana Latvijā ir patriotisms, vai nevēlēšanās kaut ko mainīt, vai vēlēšanās uzlabnot Latvijas realitāti - ekonomisko, sociālo, politisko...vai kas cits
4. Noskaidrot, ar ko piesaista cita valsts - piemēram - Vācija ir zināma ar fantastish, practish, gut. Vai arī Latvijai ir zināms savs tēls, kā tā tiek pozicionēta ārpusē. Ar ko Latvijas tēls saistās cilvēkiem, kāda ir šī tēla ietekme - vai cilvēki redz Latviju kā palikšanas un karjeras attīstības vietu vai iebraukšanas vietu labas karjeras meklējumos. (Latvijā ir daudz internacionālu uzņēmumu, kuros strādā darbinieki, kas nav latvieši, bet kuri ir apmierināti ar situāciju - uzzināt no viņiem - kas tad ir piesaistījis Latvijā un kā viņi redzēja Latviju līdz šim un tagad.

Kā jau jebkurai lietai pasaulē vajag ar kaut ko asociēties, lai būtu atpazīstamai - vai Latvijai ir kaut kas ar ko mūs asociē un vai tas ir tas, kas sekmē Latvijas labklājību un izaugsmi.

Konsultants: Karina Timofejeva, tālr.: 26364554 , karina.timofejeva@aiesec.lv (AIESEC)

19. Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) atpazīstamība Latvijas reģionos

Mērķis: Pētījuma uzdevums būtu izzināt, cik pašvaldības ir informētas par VRAA darbību - valsts atbalsta programmām, par jaunajām ES fondu aktivitātēm utt. , kā arī par to, kur viņi vēršas pēc informācijas, ja rodas jautājumi.

Konsultants: Ērika Gromule, tālr.: 67079039, 29193417, erika.gromule@vraa.gov.lv (Valsts reģionālās attīstības aģentūra)

20. Formas NVO sadarbībai ar privāto sektoru - situācijas analīze un uzlabojumi

Mērķis: Šobrīd Latvija ir pārejas periodā no "saņēmējvalsts" uz "donorvalsts" statusu, kas nozīmē, ka agrāk pieejamie daudzie granti NVO sektoram ir novirzīti Moldovai, Gruzijai un citām valstīm, un Latvijas NVO vairs nav pieejami. Līdz ar to NVO sadarbība ar privāto sektoru ir ieguvusi īpašu nozīmi. Tomēr Latvijas uzņēmēji savās kompānijās vēl nav izveidojuši korporatīvās un sociālās atbildības (KSA) programmas, tāpēc atbalstītajiem NVO ir papildus jādomā, ka reklamēt savus atbalstītājus. Tas bieži nesaskan ar organizācijas mērķiem, ideoloģiju vai ētiku, vai vienkārši nav pa spēkam. Līdz ar to sponsorējums bieži iet secen.
Svarīgi būtu izprast, kam ir jāmainās Latvijas uzņēmumos un NVO, lai tie veiksmīgāk un abpusēji izdevīgāk varētu sadarboties.

Konsultants: Mārtiņš Kālis, Artūrs Lokastovs, tālr.: 67221402, martins.kalis@ljp.lv, arturs.lokastovs@ljp.lv (Latvijas Jaunatnes padome)

21. NVO atpazīstamības trūkumu cēloņi un to risinājumi

Mērķis: Svarīgi, lai sabiedrība atpazītu katru konkrēto organizāciju un izprastu tās darbības mērķus. Jāveido situācija, kurā būt par organizācijas biedru vai to atbalstīt ir prestiži.

Konsultants: Artūrs Lokastovs, tālr.: 67221402, arturs.lokastovs@ljp.lv (Latvijas Jaunatnes padome)

22. Efektīvākas NVO kampaņas jauniešu auditorijai - iespēja NVO atpazīstamībai sabiedrībā

Tēmas aktualitāte: Ik gadu pasaulē notiek dažādas NVO kampaņas, lai pastāstītu kādu darbu veic šīs aktīvās jauniešu grupas, piesaistītu jaunus biedrus savām organizācijām un ieinteresētu sabiedrību par kādu noteiktu tematu. Parasti šīs kampaņas ir oriģinālas, labi organizētas, bieži vien īstenotas bez lieliem finanšu resursiem. Latvijā NVO aprobežojas ar stendiem, bukletiem, amatiervideo un koncertu ar popzvaigznēm organizēšanu. Veids, kā NVO pasniedz savu ideju sabiedrībai parāda tās kvalitāti, radošumu un misiju. Neinteresantas, vienveidīgas kampaņas neveicina mediju interesi atspoguļot tās, kā arī piesaista nelielu skaitu dalībniek un pretēji - pārāk vērienīgi koncerti novērš uzmanību no kampaņu mērķa un ideoloģijas, kļūstot par parastu izklaidi tās dalībniekiem.

Mērķis: Apzināt jauniešu kampaņu labākās prakses pasaulē, Eiropā, Latvijā. Jaunu formu veidošana NVO kampaņām, tieši jauniešiem, spētu atdzīvināt NVO vidi, dalībniekus un veicināt sabiedrības izpratni par konkrēto NVO un tās misiju.

Konsultants: Eva Ikstena, tālr.: 67221402, eva.ikstena@ljp.lv (Latvijas Jaunatnes padome)

23. Komunikāciju stili personiskajā izaugsmē un komandas darba pilnveidē

Mērķis: Apzināt un atrast praktiskus ieteikumus un paņēmienus katra indivīda un komandas izaugsmē izmantojot komunikāciju stilu teoriju un praksi.

Apzināt kā dažādas apmācību/treniņu kompānijas, organizācijas izmanto komunikāciju stilus savās apmācībās, to filozofijas, pieejas nu metodes. Pluss kādi rezultāti tiek sasniegti  un kādi resursi nepieciešami. Kā ar labās prakses piemēri biznesa, valsts un sociālajās organizācijās/institūcijās.

Konsultants: Māris Resnis, tālr.: 29447265, maris.resnis@lpic.lv (Latvijas Pieredzes izglītības centrs)

24. Ilgtermiņa sadarbības partneru - sponsoru piesaiste nekomerciālam kultūras centram

Mērķis: Rīgas realitātes izvērtējums. Vai vispār un kas piesaista sponsorus šāda veida kultūras projektiem? Ārvalstu pieredze?

Konsultants: Maija Pavlova, tālr.: 67292600, maija@unitedintimacy.lv (United Intimacy)

25. Uzņēmuma SIA Profs Latvija/ Lielveikala Profs zīmola attīstība/ atpazīstamības veicināšana

Mērķis: Novērtēt uzņēmuma un/ vai lielveikala atpazīstamību fizisku personu, kas nav saistītas ar būvniecību, kā arī būvniecības profesionālu (dizaineru, projektu vadītāju, utt.) vidū; izstrādāt ieteikumus reklāmas kampaņām, marketinga aktivitātēm, lai popularizētu zīmolus dažādām mērķauditorijām.

Konsultants: Sanda Nesaule, tālr.: 67870503, sanda.nesaule@profs.lv (PROFS Latvija)

26. Uzņēmuma SIA Profs Latvija tēla novērtējums un attīstības iespējas

Mērķis: Uzņēmuma tēla koncepcijas novērtējums, tā atpazīstamības analīze dažādās auditorijās (uzņēmuma mērķauditorija un ne tikai), ieteikumu izstrāde tēla koncepcijas uzlabošanai, iesaistot dažādas uzņēmuma struktūrvienības.

Konsultants: Sanda Nesaule, tālr.: 67870503, sanda.nesaule@profs.lv (PROFS Latvija)

27. Uzņēmuma SIA Profs Latvija iepirkumu stratēģija, izvērtējums un attīstības iespējas

Mērķis: Uzņēmumā esošās iepirkumu stratēģijas izvērtējums, tās attīstības iespēju analīze kopsakarībās ar uzņēmuma pārdošanas stratēģiju.

Konsultants: Līga Pūce-Krusta, tālr.: 67870533, liga.puce@profs.lv (PROFS Latvija)

28. Lielveikala Profs mērķauditorijas lojalitātes veicināšanas iespējas

Mērķis: Lielveikala mērķauditorijas piesaistes mehānismu efektivitātes analīze, jaunu, netradicionālu ideju izstrāde klientu piesaistei.

Konsultants: Ints Sīlis, tālr.: 67870539, ints.silis@profs.lv (PROFS Latvija)

29. Sieviešu basketbola attīstības iespējas Latvijā: priekšrocības un ierobežojumi

Tēmas aktualitāte: Sieviešu basketbola attīstība ir izvirzīta par vienu no Latvijas  Basketbola savienības (LBS) prioritātēm nākamajiem četriem gadiem. Latvijas Nacionālā sieviešu basketbola izlase 2007.gadā ir sasniegusi ievērojamus rezultātus Eiropā, izcīnot 4.vietu Eiropas Čempionātā, savukārt šogad viņas cīnīsies par iespēju piedalīties Olimpiskajās spēlēs. Pateicoties šiem panākumiem, Latvijā 2009.gadā tiks rīkots Eiropas Čempionāts basketbolā sievietēm. Šobrīd Latvijā ir reģistrētas XXX basketbolistes, kas ir XX% no visiem reģistrētajiem basketbola spēlētājiem.

Mērķis: Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādas ir priekšrocības pastāv Latvijā veiksmīgai sieviešu basketbola attīstībai un ar kādiem ierobežojumiem jārēķinās LBS, īstenojot savu prioritāti.

Konsultants: Maruta Eglīte, tālr.: 67296014, e-pasts: maruta@lbs.lv (Latvijas Basketbola savienība)

30. Jauniešu basketbola izlašu mārketinga iespējas nākotnē

Tēmas aktualitāte: Līdz šim jauniešu basketbola izlašu mārketingam Latvijā nav pievērsta liela uzmanība, kas lielā mērā skaidrojams ar nepietiekamajiem finanšu resursiem, jo sponsorus lielākoties interesē atbalsta sniegšana jau atzītiem sportistiem.

Mērķis: Iegūt pārskatu par līdzšinējo jauniešu izlašu mārketingu un piedāvāt novatoriskas idejas jaunatnes basketbola mārketinga iespējām nākotnē.

Konsultants: Inga Drozdova, tālr.: 67895967, e-pasts: inga@lbs.lv (Latvijas Basketbola savienība)

31. Basketbola klubs kā zīmols Latvijā

Mērķis: Pēdējo gadu basketbola attīstība ir veicinājusi klubu budžeta pieaugumu, līdz ar to palielinot reklāmas un sabiedrisko attiecību aktivitāšu pieaugumu publiskajā telpā. Kādas ir šīs aktivitātes, vai tās tiek realizētas ilgtermiņa vai īstermiņa stratēģijā ir iespējams noskaidrot pētījumā "Latvijas Basketbola klubs kā zīmols". Vai Latvijas tirgus apstākļos mēs varam runāt par Latvijas klubu brendiem? Kādi ir Latvijas Basketbola klubu brendi un kā tie sevi pozicionē? Kā tiek menedžēts darbs ar basketbola produktu patērētājiem, ņemot vērā tendences citās sporta un mārketinga sfērās gan Latvijā, gan pasaulē?
 

Konsultants: Inga Drozdova, tālr.: 67895967, e-pasts: inga@lbs.lv (Latvijas Basketbola savienība)

32. Basketbola attīstība Latvijas reģionos

Mērķis: Latvijas Basketbola savienībai trūkst informācijas par amatieru līmeņa basketbola attīstību Latvijas reģionos, par to cik plaši tiek organizēti reģionālie čempionāti un citas aktivitātes. Šāda informācija ir svarīga, lai apzinātu, cik populārs ir šis sporta veids, kādas ir tā attīstības iespējas nākotnē un ko var darīt Latvijas Basketbola savienība, lai popularizētu basketbolu reģionos.

Konsultants: Maruta Eglīte, tālr.: 67296014, e-pasts: maruta@lbs.lv (Latvijas Basketbola savienība)

33. Labdarības organizāciju komunikācijas stratēģija

Aktualitāte: labdarības organizācijām svarīgi strukturēt savu komunikāciju ar sabiedrību. Labdarības organizāciju specifisko mērķu dēļ, šī komunikācija atšķiras no biznesa organizāciju komunikācijas un ne vienmēr izmantojamas tradicionālās metodes.. Turklāt labdarības organizāciju ierobežoto līdzekļu dēļ, jāizvēlas netradicionāli un mazbudžeta komunikāciju veidi.

Mērķis: Pētījumā definēt pamatprincipus, kurus labdarības organizācijas var izmantot savu mērķu komunikācijā, parādīt efektīvākos komunikācijas kanālus, metodes, veidus. Izveidot komunikācijas stratēģiju labdarības portālam Ziedot.lv

Konsultants: Rūta Dimanta, tālr.: 29333763, ruta@ziedot.lv (Ziedot.lv)

34. Labdarības popularizēšanas kampaņas izstrāde un ieviešanas mehānismi

Aktualitāte: Latvijas novados pēdējo piecu gadu laikā ir attīstījušies novada fondi, kas ir vietējās labdarības organizācijas (www.kopienufondi.lv). To pamatbutība it piesaistīt vietējo kopienu līdzekļus, lai risinātu šo kopienu problēmas.

Mērķis: Izstrādāt nacionāla mēroga labdarības kampaņu kopienu fondiem, to popularizēšanā un līdzekļu piesaistē.

Konsultants: Rūta Dimanta, tālr.: 29333763, ruta@ziedot.lv (Ziedot.lv)

35. Dižmecenāts Kristaps Morbergs un viņa ieguldījums Latvijas Universitātes attīstībā

Mērķis: Izpētīt dižmecenāta Kristapa Morberga dzīves gājumu. Izvērtēt Kristapa Morberga un Latvijas Universitātes attiecību veidošanos procesu.

Konsultants: Laila Kundziņa, tālrunis: 2921 24 26,  

laila.kundzina@fonds.lv; fonds@fonds.lv

36. Latvijas Universitātes mecenāti mūsdienās

Mērķis: Izpētīt Latvijas Universitātes mecenātu lomu Latvijas studentu atbalstā. Izvērtēt mecenātu ieguvumus no kopējās sadarbības ar Latvijas Universitāti.

Konsultants: Laila Kundziņa, tālrunis: 2921 24 26,  

laila.kundzina@fonds.lv; fonds@fonds.lv

37. Mecenātisms Latvijā un pasaulē

Mērķis: Izpētīt mecenātisma vēsturi Latvijā un pasaulē, kopīgo un atšķirīgo. Iespējamie Latvijas mecenātisma attīstības modeļi, balstoties uz esošo pieredzi un radot jaunas pieejas.

Konsultants: Laila Kundziņa, tālrunis: 2921 24 26,  

laila.kundzina@fonds.lv; fonds@fonds.lv

38. Latvijas Lauksaimniecības universitātes tēls vidusskolēnu acīs

Mērķis: Izzināt vidusskolēnu priekšstatus, asociācijas un uzskatus par LLU, tās piedāvātajām iespējām izglītības, zinātnes un kultūras jomā. Atklāt faktorus, kas veido universitātes tēlu vidusskolēnu vidū.

Konsultants: Ieva Ziemele, LLU Sabiedrisko attiecību daļa, karjeras konsultante, Ieva.Ziemele@llu.lv

39. Latvijas Lauksaimniecības universitātes mājaslapas efektivitāte komunikācijā ar vidusskolēniem un/vai studentiem

Mērķis: Izpētīt LLU portāla http://www.llu.lv/ efektivitāti (informācijas pieejamību, strukturu, lietošanas ērtumu un vizuālo pievilcību potenciālā studenta (vidusskolēna) acīs, piedāvājot iespējamos risinājumus portāla uzlabošanai.

Konsultants: Indra Endzele, LLU portāla redaktore, plesums@llu.lv

40. Tūrisma plūsmu attīstības izvērtējums Slīteres nacionālajā parkā.

Mērķis: izstrādāt praktiskus ieteikumus Slīteres nacionālā parka administrācijai par tūrisma plūsmu turpmāko uzskaiti teritorijā, izvērtējot tūrisma plūsmu esošos virzienus. Īpaši akcentējot tūrisma plūsmas tādos Slīteres nacionālā parka administrācijas uzturētos tūrisma objektos kā pārsvarā brīvi apmeklējamās dabas takās, kur tūristu un apmeklētāju uzskaite līdz šim nav tikusi veikta.

Aktualitāte: Pieaugot tūristu un ceļotāju skaitam īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, būtiski ir šīs plūsmas regulēt un novirzīt tā, lai teritorijā tiktu attīstīts ilgtspējīgs tūrisms un tā pakalpojumi.

 Konsultants: Agita Līviņa, tālr. 29456089, agita.livina@va.lv (Vidzemes augstskola)

41. Viesnīcas "X" reputācija

Mērķis: izpētīt viesnīcas "X" reputāciju veidojošos elementus, kā arī salīdzināt tos ar viesnīcas „Y" reputāciju veidojošajiem elementiem un sniegt ieteikumus reputācijas veidošanai.

Konsultants: Inese Ebele, tālr.29466525; inese.ebele@va.lv (Vidzemes Augstskola)

42. Tūrisma produkta reklāmas brošūras sagatavošana

Mērķis:Izstrādāt tūrisma produkta kvalitatīvas reklāmas brošūras koncepciju, lai nodrošinātu tūrisma produkta atpazīstamību un klientu piesaisti.

Konsultants: Inese Ebele, tālr.29466525; inese.ebele@va.lv (Vidzemes Augstskola)

43. Sabiedriskais transports Rīgā un tā pieejamība ceļotājiem

Mērķis: Izpētīt Rīgas sabiedriskā transporta sistēmu, tā pieejamību gan ārzemju, gan Latvijas ceļotājiem un sniegt rekumendācijas komunikācijas uzlabošanai ar sabiedriskā transporta pasažieriem.

Konsultants: Inese Ebele, tālr.29466525; inese.ebele@va.lv (Vidzemes Augstskola)

44. Siguldas pilsētas 800 gades svinību pasākumu kopuma izvērtējums

Mērķis: Izvērtēt Siguldas 800gades svētku norisi no pasākumu organizatoriskā aspekta un analizēt to ietekmi uz pilsētas un tūrisma attīstību Siguldā pēc svētkiem. Pēc svētku izvērtējums sniedz priekšlikumu un vērtīgu informāciju jaunu pilsētas svētku organizēšanā.

Aktualitāte: Pilsētu svētku svinību organizēšana Latvijā kļūst arvien ierastāka (Rīga, Cēsis, Sigulda) līdz ar to svarīgi ir izvērtēt un analizēt pilsētas svētku efektivitāti un ieguldījumu tūrisma nozares attīstībā.

Konsultants: Agita Līviņa, tālr. 29456089, agita.livina@va.lv (Vidzemes augstskola)

45. Cilvēku ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem iespējas iesaistīties uzņēmējdarbībā

Mērķis: noskaidrot kādos uzņēmējdarbības veidos grib strādāt invalīdi.

Konsultants: Dace Rodziņa, tālr.:67299277, dace@apeirons.lv (Apeirons)

46. Biznesa plāns laikmetīgam kultūras centram

Mērķis: Pētīt kā sevi uzturēt mājai, kurā darbojas dažādas nekomerciālas mākslas organizācijas (teātris, deja, vizuālā māksla, mūzika). Parametri: atrašanās vieta Āgenskalna (tirgus) ēkas izmēri - aptuveni kultūrai paredzēto telpu izmēri (resp. cik paliek citādi izmantojamu telpu? un kā ar tām pelnīt?). Sadarbības iespējas ar pilsētu vai privāto sektoru?

Konsultants: Maija Pavlova, tālr.: 67292600, maija@unitedintimacy.lv (United Intimacy)

47. Uzņēmuma SIA Profs Latvija kā darba devēja atpazīstamības attīstības iespējas

Mērķis: Novērtēt uzņēmuma atpazīstamību darba ņēmēju un bezdarbnieku vidū; izstrādāt ieteikumus marketinga (tradicionālām un netradicionālām) aktivitātēm, lai popularizētu uzņēmumu kā darba devēju.

Konsultants: Sanda Nesaule, tālr.: 67870503, sanda.nesaule@profs.lv (PROFS Latvija)

48. Mazo būvmateriālu tirgotāju darbības attīstības iespējas

Mērķis: Mazo uzņēmumu uzņēmējdarbības rādītāju izvērtējums, lai izvērtētu attīstības iespējas (patstāvīgi, apvienojoties ar citiem mazajiem uzņēmumiem, franšīze, utt.), ņemot vērā tirgus tendences.

Konsultants: Kaspars Fedoreks, tālr.: 67870608, kaspars.fedoreks@profs.lv (PROFS Latvija)

49. Uzņēmuma SIA Profs Latvija pārdošanas stratēģijas izvērtējums un attīstības iespējas

Mērķis: Uzņēmumā pastāvošās pārdošanas stratēģijas izvērtējums, priekšlikumu izstrādāšana stratēģijas efektivitātes uzlabošanai (kritērijs- pārdošanas apjoms).

Konsultants: Kaspars Fedoreks, tālr.: 67870608, kaspars.fedoreks@profs.lv (PROFS Latvija)

50. Atbalsts uzņēmējiem īpaši atbalstāmajās teritorijās, tā ietekme uz uzņēmējdarbības vides attīstību

Mērķis: Pētījums saistībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA) administrēto grantu shēmu - kāda ir tā atdeve katrā no Latvijas reģioniem! Cik aktīvi ir saņemts atbalsts, no kā tas ir bijis atkarīgs utt.

Konsultants: Ērika Gromule, tālr.: 67079039, 29193417, erika.gromule@vraa.gov.lv (Valsts reģionālās attīstības aģentūra)

51. Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) personāla politikas un stratēģijas izstrāde

Mērķis: Parādīt kāda ir VRAA personāla politika - uz ko VRAA balstās - kāds labums ir strādāt VRAA, ko tā sniedz esošajiem darbiniekiem, ko tā var piedāvāt jaunajiem darbiniekiem (piemēram, kvalifikācija, motivācija) , kāds ir VRAA redzējums tālākā nākotnē attiecībā uz personālu, tas ir, ko sagaida u.c.

Parādot galvenos politikas virzienus, izstrādāt īstermiņa/ilgtermiņa programmu, kurā tiku izanalizēts, kā nodrošināt personāla kvalifikācijas izaugsmes (iesaistoties kādos projektos, u.c.), kā nodrošināt piemērotu komunikācijas sistēmu (komunikācija starp vadību un darbiniekiem klibo), kā samazināt personāla mainību. Galvenais mērķis - kā nodrošināt VRAA darbību, iesaistot pašu personālu tā līdzdarbībā.

Konsultants: Ērika Gromule, tālr.: 67079039, 29193417, erika.gromule@vraa.gov.lv (Valsts reģionālās attīstības aģentūra)

52. Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) personāla rokasgrāmatas izstrāde

Mērķis: Izstrādāt vienotu personāla vadības procesus (piem. Personāla atlases, personāla ievadīšana darbā, darbinieku novērtēšana,  personāla apmācība, u.c.) atbilstoši LR normatīvajiem aktiem. Šāda rokasgrāmata palīdzētu augstākai vadībai, kā arī departamentu līmeņa vadītājiem izprast - kā rīkoties atbilstošajā situācijā.

Konsultants: Ērika Gromule, tālr.: 67079039, 29193417, erika.gromule@vraa.gov.lv (Valsts reģionālās attīstības aģentūra)

53. VRAA apmācības sistēmas pilnveidošana

Mērķis:

1) 2005.gadā VRAA tika izstrādāta apmācību sistēma, bet tā kā laiks iet uz priekšu, ir nepieciešams šo sistēmu pilnveidot - ieviešot tajā jauninājumus. Sistēma - katram amatam ir noteiktas tās prasmes, kas ir nepieciešams. Tā kā sistēma nav aktualizēta, ir nepieciešams pārskatīt, vai katram amatam nav nepieciešams precizēt prasmes/zināšanu apjomu.

2) Pēc tā, kad tiek pārskatīts, students var veikt katra darbinieka zināšanu novērtēšanu, tādējādi izsecinot cik profesionāls ir personāls, vai personāla kvalifikācija ļauj izpildīt uzdoto darbu, kā arī tie, kuri reiz tika novērtēti - salīdzināt, vai to kvalifikācija ir cēlusies pa šiem gadiem.

3) Students izvērtējot šo sistēmu varēs noteikt, vai tā nodrošina personāla kvalifikācijas kvalitāti.

4) Pēc tā visa, studentam būs iespēja noteikt, vai esošā apmācību sistēma vispār darbojas VRAA, vai tomēr ir nepieciešams tajā kaut ko radikāli mainīt!

Konsultants: Ērika Gromule, tālr.: 67079039, 29193417, erika.gromule@vraa.gov.lv (Valsts reģionālās attīstības aģentūra)

54. Līderisms ("Leadership") un līderi - organizāciju vadības komandas stili un pieejas

Mērķis: Salīdzināt divas pieejas:  Līderisms ("Leadership") un līderu. Atrast šo pieeju plusus un mīnusus, kā arī līdzības un atšķirības. Apzināt reālajā dzīvē esošos piemērus no reālu organizāciju darbības. Uzzināt pamat teorijas un labos prakses piemērus gan Latvijā, gan pasaulē par dažādiem komandas/darbinieku vadības stiliem un pieejām.. Noskaidrot kādas ir iespējas pielietot otra veida pieeju konkrētā situācijā un kādus rezultātus tas dotu. Izveidot ieteikumus Latvijas organizācijām savas vadības darbība pilnveidei un priekšlikumus vadītāju prasmju un iemaņu attīstībai.

Konsultants: Māris Resnis, tālr.: 29447265, maris.resnis@lpic.lv (Latvijas Pieredzes izglītības centrs)

55. Komandas veidošana, saliedēšana un efektīvs darbs kopīgas idejas/mērķu realizēšanā (t.i. sinerģija strādājot kopā, 1+1=11)

Mērķis: Atrast pamatojumus un pierādījumus komandas veidošanas apmācību programmu/treniņu efektivitātei un lietderībai kolektīva darbības kvalitātes paaugstināšanai. Apzināt teorijas/ iespējas un resursus uz kuriem balstīta komandas veidošanas nepieciešamība un aktualitāte. Apkopot labākos apmācību/ treniņu piedāvājumus Latvijā/Eiropā/ASV, tādejādi atrodot atšķirības un līdzības to filozofijās, pieejās un metodikā. Izpētīt vairākus gadījumus, kad ir realizētas šāda veida apmācību programmas un kādus rezultātus tas ir devis.

Konsultants: Māris Resnis, tālr.: 29447265, maris.resnis@lpic.lv (Latvijas Pieredzes izglītības centrs)

56. Uzņēmuma SIA Profs Latvija personāla motivācijas sistēmas novērtējums/ salīdzinājums ar citiem nozarē strādājošajiem uzņēmumiem

Mērķis: Veikt uzņēmumā pastāvošās darbinieku motivēšanas sistēmas novērtējumu un salīdzinājumu ar piedāvājumu, kas pieejams citiem nozarē strādājošajiem darba ņēmējiem.

Konsultants: Jorens Kovaļovs, tālr.: 67870564, jorens.kovalovs@profs.lv (PROFS Latvija)

57. Uzņēmuma SIA Profs Latvija organizācijas kultūras izvērtējums

Mērķis: Organizācijas attīstības stadijas un esošā organizācijas kultūras modeļa izvērtējums šo jēdzienu mijsakarībā, piedāvājot metodikas organizācijas darbības efektivitātes uzlabošanai.

Konsultants: Jorens Kovaļovs, tālr.: 67870564, jorens.kovalovs@profs.lv (PROFS Latvija)

58. Uzņēmuma SIA Profs Latvija darbinieku demotivācijas iemesli un iespējas tos novērst, izmantojot uzņēmumā pielietotos motivēšanas līdzekļus.

Mērķis: Vidējā līmeņa vadītāju motivācijas analīze, iespējamo demotivējošo faktoru atklāšana, ieteikumu izstrāde darbinieku motivācijas līmeņa uzlabošanai.

Konsultants: Kaspars Fedoreks, tālr.: 67870608, kaspars.fedoreks@profs.lv (PROFS Latvija)

59. Uzņēmuma SIA Profs Latvija darbinieku apmierinātības ar darbu uzlabošanas iespējas

Mērķis: Dažādu amatu uzņēmuma darbinieku apmierinātības ar darbu izvērtējums ar mērķi uzlabot motivēšanas sistēmu, piesaistot esošos darbiniekus darba devējam, piedāvājot atbilstošus motivēšanas instrumentus.

Konsultants: Jorens Kovaļovs, tālr.: 67870564, jorens.kovalovs@profs.lv (PROFS Latvija)

60. Zināšanu vadība - teorētisks apskats, labākā prakse un pieredze pasaulē un Latvijā

Mērķis: Austrumeiropas valstīs (t.sk. Latvijā) ekonomika iziet dažādus attīstības posmus. Šajā laikā uzņēmumos ir būtiski nodrošināt darbiniekiem noteiktas zināšanas un prasmes (kompetences). Šeit varētu būt izpētīti labākie zināšanu pārvaldības risinājumi uzņēmumos, kas pārsniedz mācības to klasiskajā izpratnē.

Konsultants: Elena Markovska, tālr.: 67444632, Elena.Markovska@hansabanka.lv (Hansabanka)

61. Mācību efektivitātes novērtēšanas metodikas no biznesa rezultātu viedokļa (ROI) - labākā pieredze pasaulē un Latvijā (ja ir)

Mērķis: Uzņēmumi ir arvien vairāk gatavi investēt darbinieku mācībās laiku un finanšu līdzekļus. Pie kam šobrīd ir pieejami ES struktūrfondi darbinieku mācībām, ko liela daļa uzņēmumu izmanto.

Šajā tēmā vajadzētu izpētīt atdevi no mācībām. Ja mēs varētu ļoti vienkāršot, tad šeit varētu rast atbildi jautājumam - kā uzņēmuma vadība varētu zināt, ka ieguldot darbiniekā 100Ls, iegūs 300Ls. Otrs ceļš varētu būt - atrast vienkāršāko mācību efektivitātes mērīšanas metodiku makro un mikro līmenī. Ar vienkāršāko šeit tiek saprasts - uzņēmumam nav jāalgo darbinieks vai kompānija, kas veic mācību efektivitātes mērījumus.

Konsultants: Elena Markovska, tālr.: 67444632, Elena.Markovska@hansabanka.lv (Hansabanka)

62. Basketbola trenera profesijas izvēles motivējošie faktori (2005-2008)

Mērķis: Šobrīd Latvijā pastāv basketbola speciālistu trūkums, turklāt daudzi no tiem, kas iegūst augstāko izglītību ar specializāciju basketbola trenera profesijā, pēc diploma iegūšanas uzsāk darbu citā sfērā. Pētījuma mērķis būtu noskaidrot galvenos motivējošos faktorus trenera profesijas izvēlei, intervējot Sporta akadēmijas absolventus, kuri ieguvuši augstākās izglītības diplomu  un ir/ nav uzsākuši darbu  šajā  profesijā.

Konsultants: Dace Avena, tālr.: 29110260, e-pasts: dace.avena@lbs.lv (Latvijas Basketbola savienība)

63. Personāla atlase tūrisma un viesnīlības uzņēmumos

Mērķis:izpētīt Latvijas tūrisma un viesmīlības uzņēmumos pielietotās darbinieku meklēšanas un atlases metodes, izvērtēt to efektivitāti un sniegt ieteikumus sekmīgai personāla atlases īstenošanai, lai uzņēmumus nodrošinātu ar darbiniekiem, kuriem piemīt atbilstošas kompetences.

Konsultants: Inese Ebele, tālr.29466525; inese.ebele@va.lv (Vidzemes Augstskola)

64. Atalgojuma sistēmas tūrisma un viesmīlības organizācijās

Mērķis: ir izpētīt atalgojuma sistēmas veidošanos un tās kopsakarības starp dažāda veida Latvijas tūrisma un viesmīlības organizācijām, lai sniegtu ieteikumus efektīvas atalgojuma sistēmas izveidei, kas nodrošinātu organizāciju konkurētspēju.

Konsultants: Inese Ebele, tālr.29466525; inese.ebele@va.lv (Vidzemes Augstskola)

65. IT palīglīdzekļi cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem

Mērķis: Noskaidrot kādus palīglīdzekļus cilvēki ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem var izmantot, lai pilnvērtīgāk lietotu PC

Konsultants: Dace Rodziņa, tālr.:67299277, dace@apeirons.lv (Apeirons)

66. Alternatīvo enerģijas avotu izmantošana Latvijā

Mērķis: Izpētīt alternatīvās enerģijas avotu izmantošanas iespējas, kā arī iemeslus, kāpēc alternatīvā enerģija netiek pietekami izmantota līdz šim brīdim.

Tēmas aktualitāte: Paredzamais enerģijas trūkums Latvijā tuvākajā nākotnē liek aizdomāties par enerģijas lietderīgu izmantošanu un jaunu elektrostaciju būvniecību. Bet vai ogļu un gāzes dedzināšana ir vienīgais iespējamais veids, kā iegūt papildjaudu?

Konsultants: Staņislavs Babins, tālr.: 28846591, cincinatik@inbox.lv (Radi Vidi Pats)

67. Latvijas potenciāls IT ārpakalpojumu jomā

Tēmas aktualitāte: Diezgan izplatīts ir priekšstats, ka IT ārpakalpojumu sniegšanā pasaulē ir divi izteikti līderi - Indija un Ķīna, taču sevi pārliecinoši piesaka citi reģioni - to vidū arī Baltijas valstis. Latvijā IT ārpakalpojumu potenciāls līdz galam vēl nav izmantots vairāku iemeslu dēļu - informācijas trūkums, pakalpojumu kvalitāte, ekonomiskā situācija valstī un ar to saistītā darbaspēka aizplūšana uz ārvalstīm.
 
Mērķis: Izanalizēt Latvijas potenciālu IT ārpakalpojumu jomā, izvērtējot tās priekšrocības un trūkumus; ieskicēt Latvijas tālāko attīstību šajā jomā.

Konsultants: Baiba Gulbe, tālr.: 67067798, baiba.gulbe@exigenservices.com (Exigen Services)

68. Nanotehnoloģiju nozīme medicīnas aprūpes sfērā Latvijā

Mērkis: Izpētīt nanotehnoloģiju nozīmi medicīnas aprūpes jomā. Izpētīt to attīstības tendences Latvijas valstī.

Aktualitāte : Nanotehnoloģijas ir strauji progresējošais moderno tehnoloģiju virziens, kuram visā pasaulē pašlaik tiek pievērsta liela uzmanība. Veselības aprūpes sfērā nanotehnoloģiju izmantošana ir kļuvusi par neatņemamu mūsdienīgās medicīnas sastāvdaļu, tāpēc aktuāli ir izanalizēt tās veselības aprūpes jomas, kurās nanotehnloģijas Latvijā jau tiek pielietotas, kā arī veikt secinājumus par tām sfērām, kurās  nanotehnoloģijas varētu ieviest jau tuvākajā laikā.

Konsultants: RTU TMF Dekāna vietnieks zinātniskajā darbā, Dr. phys. Aleksejs KATAŠEVS, asociētais profesors, katashev@ latnet.lv, 67089732

69. Inovatīvu produktu attīstības iespējas Latvijas biznesa vidē - no teorijas līdz gatavam produktam. Latvijas ražotāju iespējas uzsākt un attīstīt inovatīvu produktu ražošanu

Mērķis:

- Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas sadarboties ar pētniecības institūcijām (esošās situācijas apraksts, SVID analīze - stiprās, vājās puses, iespējas un draudi);

- Inovatīvu produktu izstrādātāju un ražotāju esošie finansēšanas modeļi - to stiprās un vājās puses;

- Inovatīvu produktu ražošanas uzsākšanai nepieciešamā finansējuma iegūšanas iespējas un riski mazos un vidējos uzņēmumos;

- Inovatīvu ražotņu attīstības veicināšanas iespējas. Uzņēmējdarbības vides regulēšana inovatīva biznesa attīstībai.

Konsultants: Dainis Ruments, Inovāciju kompetenču centra vadītājs, tālr.: 67444401, 29116909, Dainis.Ruments@hansabanka.lv (Hansabanka)

70. Inovāciju kultūra Latvijas uzņēmumos (organizācijās) un tās attīstības iespējas

Mērķis:

- Darbinieku radošais potenciāls un tā izmantošanas prakse jaunu produktu attīstīšanā (esošās situācijas apraksts, SVID analīze - stiprās, vājās puses, iespējas un draudi);

- Inovatīvu produktu attīstības projektu vadība uzņēmumos (projektu un projektu vadības metodikas raksturojums, veiksmes piemēri un biežāk pieļautās kļūdas)

- Darbinieku un vadības izpratne par inovāciju vidi uzņēmumā (organizācijā), inovācijām labvēlīgas vides attīstīšanas nozīme, šādas vides attīstīšanas varbūtējie risinājumi (viedokļu un ieteikumu apkopojums un analīze)

- Secinājumi un ieteikumi inovāciju vides uzlabošanai un inovātoru aktivizēšanai

Konsultants: Dainis Ruments, Inovāciju kompetenču centra vadītājs, tālr.: 67444401, 29116909, Dainis.Ruments@hansabanka.lv (Hansabanka)

71. Tehniskās ierīces cilvēku ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem sociālai adaptācijai

Mērķis: Pievērst plašākas sabiedrības uzmanību invalīdu pārvietošanas problēmām Latvijas pilsētās. Izpētīt problēmu aktualitāti un piedāvāt tehniskos risinājumus invalīdu sociālajai adaptācijai mūsu valstī.

Aktualitāte: Kāpēc ikdienas dzīvē mēs neredzam invalīdus sev apkārt? Ne jau tāpēc , ka viņu nav, bet gan tāpēc, ka mūsu sociālās vides apstākļi neļauj šiem cilvēkiem justies kā pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem un brīvi pārvietoties līdzās visiem pārējiem. Šī problēma ir jāpēta sīkāk un tai ir jāpievērš plašākas sabiedrības uzmanība.

Konsultants: Asociētais profesors, Dr.sc.ing. Igors Tipāns, igors.tipans@rtu.lv, 29495699

72. Dabas tēls Latvijas iedzīvotāju skatījumā

Mērķis: Dažādās mērķgrupās noskaidrot Latvijas iedzīvotāju asociācijas par dabu un izpratni par dabas aizsardzības jautājumiem.

Konsultants: Daiga Brakmane, tālr.: 67830999, daiga.brakmane@gmail.com (Latvijas Dabas fonds)

73. Kā labiekārtot savu māju dabai draudzīgāku?

Mērķis: Priekšlikumu radīšana jaunuzceltajām privātmājām piepilsētā par to, kas jādara, lai apzināti palielinātu dabas daudzveidību savā pagalmā.

Konsultants: Andris Klepers, tālr.: 67830999, andris.klepers@ldf.lv (Latvijas Dabas fonds)

74. Jaunatnes organizāciju ilgtspēja un to ietekmējošie faktori

Mērķis: Izvērtēt Rīgas jaunatnes organizāciju darbības virzienus un administratīvo kapacitāti, nosakot atbalsta aktivitātes un to apjomu, kas nepieciešams šo organizāciju attīstībai un publiskā tēla uzlabošanai.

Tēmas aktualitāte: Šobrīd ir pārdroši runāt par nevalstisko organizāciju vadošo lomu darba ar jaunatni veikšanā valsts un pašvaldību līmenī, jo tikai 10% Latvijas jauniešu piedalās to darbībā.

Vienlaikus līdzdalība jaunatnes organizācijās nodrošina jauniešiem iespējas apgūt sociālās, komandas darba, plānošanas un citas prasmes, kuras, bieži vien, paliek ārpus formālās izglītības uzmanības loka, taču ir pieprasītas darba tirgū. Jāpiebilst, ka jaunatnes organizācijas ir arī ievērojama pilsoniskās sabiedrības daļa, jo tās palīdz veidoties aktīvām, atbildīgām un demokrātiskā sabiedrībā iederīgām personībām.

Līdz ar to ir nepieciešams apzināt nepieciešamo valsts iestāžu un pašvaldību atbalstu, kas uzlabotu jaunatnes organizāciju tēlu sabiedrībā un stiprinātu to kapacitāti, tādējādi palielinot nevalstisko organizāciju darbā iesaistīto jauniešu skaitu.   

Konsultants:

1. Renāta Kaļivoda, Jaunatnes attīstības un sadarbības multikulturālas apvienības (JASMA) līdzpriekšsēdētāja; e-pasts: renata.kalivod@jasma.lv .(JASMA)

2. Dmitrijs Zverevs, Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Jaunatnes atbalsta nodaļas vadītāja vietnieks; tālr.: 67332935, e-pasts: dmitrijs.zverevs@riga.lv. (RD IJSD)

75. Jauniešu iesaistīšanās jauniešu organizācijās - ieguvums jaunietim, organizācijai un vietējai sabiedrībai

Mērķis: Apzināt, kā jauniešu iesaistīšanās jauniešu organizācijās dod ieguldījumu jauniešu personiskajai attīstībai (jaunas prasmes un iemaņas, kas ir noderīgas gan mācībās, gan uzsākot darba gaitas), organizācijai (cilvēku resursi, kapacitāte) un vietējai sabiedrībai (aktīvi jaunieši, kas uzņemas atbildību).

Konsultants: Evija Rudzīte, tālr.: 29149533, projektudarbnica@inbox.lv (Projektu darbnīca)

76. Jauniešu iespēju salīdzinājums: pilsētas un lauki. Ogres rajona piemērs

Mērķis: Izpētīt, vai atšķiras pilsētu un lauku jauniešu iespējas iesaistīties neformālās izglītības, interešu izglītības, kultūras un izglītojošos pasākumos. Salīdzināt Ogres rajona pilsētas (Ogre, Ķegums, Lielvārde, Ikšķile) un pagastu jauniešu iespējas (piedāvātās iespējas, izmantotās iespējas, infrastruktūras ietekme, cilvēku ietekme).

Konsultants: Evija Rudzīte, tālr.: 29149533, projektudarbnica@inbox.lv (Projektu darbnīca)

77. Brīvprātīgo darba nozīme sabiedrībā un tā popularizēšanas iespējas

Mērķis: Vai esam gatavi veidot vidi labāku ne vien pildot savus algotā darba pienākumus, bet spert vēl vienu soli tālāk atbildīgas sabiedrības veidošanā? Ir nepieciešami risinājumi šīs domāšanas popularizēšanai.

Konsultants: Laura Žukovska, Inese Šubēvica, Ināra Kehre, tālr.: 67221402, ljp@ljp.lv (Latvijas Jaunatnes padome)

78. Brīvprātīgo darba problemātika, risinājumi un efektīva organizācija

Mērķis: Kā zināms viens no pamatnoteikumiem indivīda darba izvēlē ir monetārais atalgojums. Ko darīt, ja tāda nav? (šī ir tikai viena no problēmām)

Konsultants: Laura Žukovska, Inese Šubēvica, Ināra Kehre, tālr.: 67221402, ljp@ljp.lv (Latvijas Jaunatnes padome)

79. Vides priekšnosacījumi laikmetīga kultūras centra izveidei Āgenskalnā

Mērķis: Sabiedrības raksturojums, statistika, esošās kultūras iestādes,
iedzīvotāju aktivitāte, RD attīstības plāna konteksts uc.

Konsultants: Maija Pavlova, tālr.: 67292600, maija@unitedintimacy.lv (United Intimacy)

80. Kas ir mainījies (ekonomiski, emocionāli utt.) Latvijā pēc iestāšanās ES?

Mērķis: Pētīt ekonomiskās un emocionālās izmaiņas pēc Latvijas iestāšanās ES. Ekonomiskās izmaiņas - kā ES ir ietekmējusi Latvijas ekonomiku - gan pozitīvais, gan negatīvais. Emocionālās izmaiņas - sabiedrības attieksme attiecībā uz ES un ar ES saistītiem jautājumiem pēc iestāšanās ES. Pētīt arī sabiedrības attieksmes maiņu attiecībā uz pirms iestāšanās ES valdošajiem stereotipiem.

Konsultants: Zane Paula Pāvula, tālr.: 67281655, zane@klubsmaja.lv (Klubs „Māja")

81. Ētikas kodekss Latvijas medijos atspoguļojot tematus pasaules attīstības kontekstā - "Pasaules pārtikas krīze"

Mērķis: Papētīt viena konkrēta temata ietvaros, kā Latvijas mediji to atspoguļo - vai tas ir lokāls
skatījums vai globāls. Cik objektīvi tiek atspoguļota realitāte; vai tas ir pašu žurnālistu skatījums vai pārpublicējumi; kāda ir 'attēlu' izvēle atspoguļojot šo tematiku, u.c.

Konsultants: Jānis Kirpītis, tālr.: 29220054, janis@glen.lv (GLEN Latvija)

82. Nevalstisko organizāciju (NVO) finansēšanas modeļi citās Eiropas valstīs un Latvijā (var specificēt - jauniešu NVO)

Tēmas aktualitāte: Latvijas nevalstisko organizāciju (NVO) viena no lielākajām problēmām ir nepietiekamais finansējums un tādēļ arī nebeidzama cīņa par izdzīvošanu. No valsts puses nav izstrādāta organizāciju atbalsta sistēma, kā arī uzņēmumi ne vienmēr ir gatavi atbalstīt nevalstiskās organizācijas.

Mērķis: Pētīt NVO finansēšanas un atbalsta sistēmas Eiropas valstīs un Latvijā. Veikt salīdzinājumu un, ja iespējams izvirzīt ieteikumus Latvijas sistēmas uzlabošanai.

Konsultants: Zane Paula Pāvula, tālr.:67281655, zane@klubsmaja.lv (Klubs „Māja")

83. Latvijas Lauksaimniecības universitātes kā „zaļās" augstskolas tēls

Mērķis: Izpētīt LLU kā zaļās augstskolas tēla veidošanas un popularizēšanas iespējas un nepieciešamās aktivitātes, kas veicinātu šāda tēla radīšanu.

Konsultants: Sandra Šteinerte, LLU Sabiedrisko attiecību daļa, Sandra.Steinerte@llu.lv

84. Dabas izziņas takas „Mācies šķirot" izveides projekts

Mērķis: ir izstrādāt Dabas izziņas takas „Mācies šķirot" projektu, kura rezultātā tiks radīts reāls izglītojošs tūrisma objekts, kura mērķis būs iepazīstināt mērķauditorriju ar sadzīves atkritumu šķirošanas procesu. Tā rezultātā izglītojamie attīstīs spēju pieņemt kompetentus lēmumus, izdarīt pārdomātu izvēli tā, lai šie lēmumi sekmētu cilvēku un vides labklājību un rosinātu vēlmi rīkoties vides jautājumu risināšanā.

Konsultants: Juris Smaļinskis, tālr.26182266; juris.smaļinskis@va.lv (Vidzemes Augstskola)

85. Neformālās izglītības metodes svešvalodu mācīšanā

Mērķis: Izpētīt pieejamos literatūras un interneta resursus par neformālo izglītību un tās metodēm. Izvēlēties piemērotākās no tām, kā arī pašam izgudrot lietderīgus paņēmienus, kā svešvalodu apguvi padarīt atraktīvu un efektīvu.

Tēmas aktualitāte: Mūsdienu sabiedrībā ir grūti atrast darbu un iegūt zināšanas nezinot svešvalodas. Svešvalodu zināšanas jau labu laiku tiek uzskatītas par vārtiem uz veiksmīgu karjeru. Tomēr daudzi jaunieši vēl joprojām svešvalodas apgūst piespiestā atmosfērā, tikai tāpēc, ka svešvalodu priekšmeti iekļauti mācību programmās. Neformālā izglītība ir veids, kā jebkuru lietu padarīt par ikvienam saprotamu, viegli pieejamu. Neformālo izglītības metožu apkopošana ir ļoti vērtīgs darbarīks arī pedagogiem. Bieži savā ikdienas darbā skolotāji nepamana, ka viņu darba stils nav aktuāls jauniešiem. Rodas paaudžu konflikti. Neformālā izglītība ir veids, kā pedagogiem mācīties pašiem un veiksmīgi mācīt citus.

Konsultants: Agata Babina, tālr.:29868717, klikata@yahoo.com (Radi Vidi Pats, Liepājas pedagoģiskā akadēmija)

86. Jauniešu vajadzības neformālās izglītības jomā

Mērķis: Apzināt, kādas prasmes un iemaņas jauniešiem ir nepieciešams apgūt, lai viņi kļūtu par atbildīgiem un pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem, kas apzinās savas vajadzības un iespējas. Noskaidrot, kādas zināšanas jaunieši grib iegūt, lai varētu veikt profesijas izvēli.

Konsultants: Evija Rudzīte, tālr.: 29149533, projektudarbnica@inbox.lv (Projektu darbnīca)

87. Neformālās izglītības attīstība un ietekme uz jaunieti Latvijā

Mērķis: Izpētīt neformālās izglītības un programmas "Jaunatne darbībā" attīstības posmus un ietekmi uz jauniešiem Latvijā. Izvērtēt tās efektivitāti, intervējot jauniešus, kas piedalījušies dažādos programmas „Jaunatne darbībā" projektos.

Tēmas aktualitāte: Programmas „Jaunatne darbībā" projektu īstenošana skolu, jauniešu grupu, pašvaldības iestāžu un nevalstisko organizāciju darbā kļūst arvien populārāka. Programmas prioritātes ir: jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušana, Eiropas vērtību apzināšanās, jauniešu līdzdalība sabiedrības norisēs. Tā piedāvā iesaistīties jebkuram Eiropas jaunietim neatkarīgi no sociālās un etniskās piederības un dzīves vietas. Šis darbs varētu palīdzet paskatīties uz to,vai programma tiešām ir visiem pieejama un vai tā spējusi kāda jaunieša dzīvi būtiski  ietekmēt. Darbs var kalpot arī par rokasgrāmatu organizācijām, kas līdz šim vēl nav saskārušās ar neformālo izglītību.

Konsultante: Agata Babina, tālr.: 29868717 , klikata@yahoo.com (Radi Vidi Pats, Liepājas pedagoģiskā akadēmija)

88. Neformālās izglītības ietekme uz indivīda konkurētspēju darba tirgū

Mērķis: Eiropas Savienības līmenī, līdz ar Europass ieviešanu, neformālā izglītība jau tiek atzīta. Latvijā diskusija par to, kā pierādīt neformālajā izglītība gūtās prasmes un zināšanas, vēl tikai risinās. Šobrīd būtu svarīgi saprast, kāda ir bijusi neformālās izglītības ietekme uz darbinieku, jo īpaši jauniešu, konkurētspēju līdz šim, kā arī to, kā neformālo izglītību varētu atzīt, neuzliekot pārāk lielu slogu organizācijām, tomēr nodrošinot pietiekošu informāciju darba devējiem, lai izvērtētu iegūto prasmju kvalitāti un atbilstību.

Konsultants: Mārtiņš Kālis, tālr.: 67221402, martins.kalis@ljp.lv (Latvijas Jaunatnes padome)

89. Globālā izglītība un tās diskurss Latvijas izglītības telpā

Mērķis: Globālā un attīstības izglītībai īpaši Eiropā tiek piešķirta arvien lielāka nozīme. Gribētos dziļāk izpētīt kādi globālās izglītības elementi ir vai nav iekļauti Latvijas izglītībā (galvenokārt pamatskolas un vidusskolas līmenī.

Konsultants: Jānis Kirpītis, tālr.: 29220054, janis@glen.lv (GLEN Latvija)