Ha!
Un es pat neesmu pēdējais... (kas gribēs, sapratīs)! :)
Times - they are changing. Kā Dilans to 60-ajos dziedāja, tā vēl aizvien šos vārdus droši varam atkārtot un atkārtot un atkārtot... Rīt visi mednieki sanāks kopā, lai prezentētu pirmā kvartāla paveikto un esmu drošs, ka galvenais secinājums būs - viss, kas ir vecs ir modē un visticamāk nekas nemainīsies. Pāris mēnešus pavisam noteikti!
Taču pēdējo nedēļu laikā esmu aizdomājies par to, ka "vintage" jēdzienu mēs tanī pat laikā nedaudz pārspīlējam un padaram par to, kas tas patiesībā nav. Interjerā - "vintage" detaļas parādās, jo tas, ko sauktu par "fresh" ir sasniedzis ne tikai ārkārtīgi augstu kvalitāti, bet arī ir necilvēcīgi dārgs. Tas būtu modē, ja cilvēki to varētu atļauties.
Kino - īsti "vintage" nedarbojas, nesen pavadīju veselu dienu skatoties abas Stīvena Soderberga lieldarba "Che" daļas, kas ir pirmais plaši zināmais kino darbs, kas uzfilmēts ar "Red One" digitālo kinokameru. Tieši tā - digitāla kinokamera. Kino sajūta ar skrupolozi perfektām kadra detaļām. Pat labākais eksperts neko tamlīdzīgu nedabūtu ārā no Kasablankas vai Vējiem Līdzi negatīviem... Ēdiens - spriežot pēc Mārtiņa Sirmā receptēm, atgriežamies pie "vintage" vērtībām un atbrīvojamies no produktiem, kas speciāli pielāgoti masu vēlmēm regulāri pārēsties. Džeimijs Olivers dara tieši tāpat. Tanī pat laikā visā pasaulē jaunu bumu iegūst "fast food" ķēdes - ne jau tikai burgeru un frī kartupeļu ceptuves. Piemēram, pirms mēneša pusdienoju slavenajā nūdeļu fast-food tīkla "WagaMama" restorānā. Ļoti vājš ēdiens, it kā uz jauna divriteņa izgudrošanu vērsts, bet labām vakariņām pilnīgi nederīgs, smags un bez garšas pārbaudījumiem. Tieši šajā pašā cenu kategorijā reiz ASV pusdienoju kādā "organisko burgeru" vietā. Nekāda sakara ar McDonalda hamburgeriem, bet ārkārtīgi tradicionāli un garšīgi. Ēst veselīgi ir modē, un man šķiet, ka tas velk uz "vintage" pusi.
Apģērbs un apavi: nesen papētīju Londonas tendences. Drīzāk par tām painteresējos, vaicājot draudzenei, kas šobrīd tur studē. Lielbritānijā "vintage" iet uz urrā, lūk Līvas skaidrojums: "Manuprāt, tas ir saistīts ar to, ka katru gadu arvien ātrāk un ātrāk mainstrīmā nonāk indie lietas. Es nezinu, kā lai to paskaidro, bet vintage jau vairs nav vintage, jo to saražo "topshop" un pārdod savos veikalos, vai "urban outfitters" pat ir vintage nodalījums. Tas ir aptuveni tāpat kā: "o, stilīgi būt outsaiderim, nu tad tagad sataisīsim miljons outsaideru krekliņus un pārdosim, un visi arī pērk, jo grib būt orģināli"! Indie mūziķi 21. gadsimtā ietekmējas no 60. un 70. gadiem, kā mūzikā, tā arī savā izskatā. Indie mūzika ir populāra, tātad arī tās ietekmes ir populāras".
Patiesībā tas viss jau notika 2001. gadā. Notika pat meinstrīmā, tikai mazāk globāli bija pamanāms. The Strokes, The White Stripes, The Hives, Yeah Yeah Yeahs, Jet, The Vines, The Datsuns, visbeidzot Kings Of Leon, iznīcinot "nu-metāla" troksni, samainīja tendences mūzikā. Britu NME 2001. gada noslēgumā rakstīja - The Strokes šogad simtkāršoja Converse kedu pārdošanas rādītājus. Tas, ko redzam un dzirdam tagad, ir vintage vispārinājums, nonākšana meinstrīma meinstrīmā. Iebarošana tiem, kas to nesaprata pirms astoņiem gadiem. Spilgts piemērs ir minēto Kings Of Leon pēkšņā kļūšana par stadionu rokgrupu, kas Lielbritānijā rezultējusies arī ar šī brīža populārākās grupas statusu.
"Bet man no vintage gribas vemt", turpina Līva. Es neticu - diez vai, cik zinu, tu atbalsti ierakstu klausīšanos no viniliem? "Jā, vinilus es atbalstu, bet es tos neuztveru kā vintage, bet gan kā mūzikas formātu. Vinili būtu vinatge, ja es gribētu savās mājās turēt tikai 60.-70. gadu plates".
Domas nedaudz kārtojas kopā, ieeju "Jack Wills" apģērbu veikalā. Viss glīts, viss "vintage" un viss superdārgs.
Šāds glīts krekliņš maksā ap 80 mārciņām. Džinsas daudz vairāk. Bet klusā svētdienas pēcpusdienā, krīzes superlaikā, veikalā pircēju netrūkst. Ieeju netālu esošajā apavu veikalā un secinu, ka tādi brendi kā Adidas un Fila sākuši vilkt no pagrabiem savu 60., 70. gadu modeļu skices un ražo tos atkal.
Bet, noapaļojoties, un apstājoties pie mūzikas. No augšminētajiem domu triepieniem es esmu sapratis vienu - tas vintage par kuru runājam, tuvojas neizglābajamai bojā ejai - vēsture ir pierādījusi, ka tā notiek ar jebkuru lietu, kas no mazām interešu grupām pārvācās lielu korporāciju uzmanības centrā. Jaunas formas jau veidojas. Ikviens šī gada nopietni vērāņemamais mūzikas debitants (piem. La Roux, Passion Pit, Little Boots, Empire Of The Sun, The Virgins, u.c.) strādā ar jaunām skaņām un rokenrolu tā tradicionālajā izpratnē liek mierā. Pat tas, ko varētu minēt kā lielu izņēmumu, pēdējās nedēļas laikā slavas sprādzienu piedzīvojušie Ņujorkas džeki Cymbals Eat Guitars, kas citē Lū Rīdu sešdesmitajos un kuru ietekmes sniedzas līdz 70. gadu pankiem Television, piedāvā moderni skanošu psihodēliju. Ja vintage ir gaisā, neviens neatsakās no dārgiem sintezatoriem, 21. gadsimta audio tehnoloģiju piedāvātajām iespējām un nekur pasaulē, pat ne Latvijā, apmeklētākajās vīkendu ballītēs neskan 60. un 70. gadu rokmūzika.
Mūzikas pagriezienus, kas neizbēgami maina modi, nosaka jaunu "leģendu" parādīšanās! Ar rokenrolu domāju pasaulei visai drīz uz kādu laiku jau pietiks - visai drīz pār pasauli vajadzētu nākt kādam elektroniskam/psihodēliskam māksliniekam, kas mūzikas vēstījumu savienos ar spožu imidžu. Kas, savukārt, dažu minūšu laikā radīs jaunus klonus, kuri līdzināsies lielajai zvaigznei, un atkal visu pagriezīs citā virzienā. Un vēlākais pēc 10 gadiem, atkal kāds mainīs visu kārtību lidzīgā veidā.
Kādā planētas vietā "jaunā lieta" jau ir gaisā, tikai mēs par to neko nezinam. "In the future everybody will be world famous for fifteen minutes", teica Vorhols. Un viņa minētais FUTURE ir jau pavisam tuvu!
Līdz nākamajai reizei...
Komentāri:
Trixie >> Never would have thunk I would find this so idnise 11.08.2011. 04:00Never would have thunk I would find this so idnisepnsalbe.
Emmy >> Check that off the list of tihgns I was confused a 27.06.2011. 13:23Check that off the list of tihgns I was confused about.